Sveicināti Web lapā mācību priekšmetu skolotājiem! Ierosinājumus adresēt F.Sarcevičam - fridiss@lanet.lv vai fridis@auce.lv !!! - tikai darot kaut kas veidojas!

Ekrāna saudzētājs „My Corkboard”

Pirmajā mirklī varētu šķist – kāds gan sakars skolotāja IKT rīkiem ar ekrāna saudzētāju!? Tomēr ir un šoreiz vistiešākais, jo šis ekrāna saudzētājs ir īpašs – tas veidots aizmāršīgiem skolotājiem, vecākiem un skolēniem! Turklāt My Corkboard ir arī liela daļa šādām lietotnēm tradicionālo īpašību, tas ļauj arī atpūtināt acis, jo dizains ir acij tīkams, to var pats mainīt vai ielasīt no autoru Web lapas www.mycorkboard.com dažādus papildinājumus. Kas noderīgs My Corkboard? Tajā iekļauti dažādi skolotāja ikdienā noderīgi sīkumi – pulkstenis (hronometrs), kalendārs, līmlapiņas (sticky note), uzdevumu lapiņas (to do list), signalizācija (alarms), stresa monitors, kontaktu menedžeris (telefona zvaniem, tiešiem datoru savienojumiem, konferenču sistēma (video un balss), aizsardzība ar paroli un iespēja aktivizēt My Corkboard jebkurā brīdī (uzdevumu joslā atrodas attiecīga ikoniņa). Attēlā var saskatīt iepriekš minētos elementus.

Lietotnes izmantošanas iespējas ir ļoti dažādas, tāpēc šeit būs doti daži piemēri atsevišķu My Corkboard elementu izmantošanai skolotāja ikdienas darbā. Praktiski jebkuram no tiem ir vairākas pielietojuma iespējas.

Līmlapiņas jeb Sticky Note – paredzētas īsu ziņu, atgādnīšu ievietošanai datora ekrānā. Tās parādās ikreiz, kad aktivizējam My Corkboard vai arī kad tas aktivizējas automātiski. Līmlapiņās var ierakstīt, kādu svarīgu veicamu uzdevumu, novēlējumu, atgādinājumu, padomu, „špikerīti” jeb padomu, kā veicama konkrētā darbība, u.c. Līmlapiņas ir iespējams nosūtīt uz citu datoru (līdz 65 simbolu garas; klikšķis ar labo pogu uz līmlapiņas, tad send), tātad skolotāji var tās izmantot savstarpējai komunikācijai skolas lokālā tīkla ietvaros un arī starp skolām, pēdējā gadījumā nāksies izmantot datora IP vai modema sakarus. Skolas direktors šādā veidā var, piemēram, nosūtīt savu ziņu skolotājam uz viņa datoru vai uz skolotāju publisko datoru skolotāju istabā, tā veicinot informācijas apriti skolā. Tā kā šādi sūtītām ziņām var pievienot konkrētu skaņas signālu, skolotājs tūlīt izdzirdēs to un zinās, ka saņemta ziņa.

Uzdevumu saraksti jeb To Do List – no līmlapiņām atšķiras ar to, ka šeit ir vairāki ieraksti, kurus var sakārtot prioritārā secībā, pārvelkot ierakstus ar peli no vienas šūnas uz citu. Uzdevumu sarakstu izmantošanas iespējas arī ir visai dažādas:

§         prioritāro uzdevumu saraksti – pēc izpildes ieķeksē lodziņu pie uzdevuma;

§         uzdevumi skolēniem, kuros arī ievērota uzdevumu izpildes secība;

§         īsās instrukcijas (secīgas norādes);

§         vārdu saraksti, kurā jāatzīmē pareizos, ieķeksējot  lodziņus pie pareizi uzrakstītajiem vārdiem:

• saraksti, kuros ir gan pareizi, gan nepareizi vārdi;

• saraksti, kuros ir viena vārda dažādas formas (jāatzīmē pareizās);

§         zināšanu pārbaudes testi, kuros jāatzīmē pareizā atbilde (rezultātus pārbauda skolotājs; piemērs redzams attēlā);

Ierakstu skaitu uzdevumu sarakstā viegli mainīt – jāuzklikšķina peles labo pogu uz uzdevumu saraksta, jāizvēlas Properties (rekvizīti, iestatnes), bet pēc tam jāmaina parametru Length (garums), kurš nosaka ierakstu skaitu sarakstā.

Pulkstenis (taimers) – pulksteni var izmantot pierastajā mehāniskā pulksteņa izskatā un arī kā elektronisko pulksteni. Standarta komplektā ietilpstošais pulkstenis diemžēl nerāda laiku sekundēs, bet mehāniskajam pulkstenim ir sekunžu rādītājs, tāpēc principā to iespējams izmantot arī kā hronometru. Tomēr ir iespēja pievienot arī elektronisko pulksteni ar sekunžu režīmu – jāizpilda klikšķis ar peles labo pogu un tālāk jāizpilda darbības attēlā redzamajā secībā. Tātad laiku var mērīt ar precizitāti līdz 1s, kas ļauj to izmantot tādos uzdevumos, kur augstāka precizitāte nav nepieciešama.

Pulkstenis teksta režīmā var parādīt arī datumu, tam var mainīt dažādas opcijas.

Pulksteni var izmantot kopā ar signalizāciju, kura ļauj pulksteni lietot taimera režīmā – noteiktos laika momentos var tikt dots signāls, piemēram, skaņas signāls. No izstrādātāju Web lapas var lejupielādēt dažādu objektu komplektus, tajā skaitā dažādus pulksteņus.

Signalizācija (Alarms) – tā dod iespēju noteiktos laika momentos dod brīdinājuma signālus skaņas veidā un īsu paziņojumu veidā. To var izmantot ļoti dažādos veidos – piemēram, uzstādīt atgādņu režīmu, kura noteiktajā laikā atskaņo izvēlēto melodiju un datora ekrānā parāda veicamo uzdevumu.

Tā kā signalizācijai var iestādīt dažādus režīmus un mainīt virkni opciju, to var izmantot vairākos standarta un arī nestandarta režīmos.

Lūk, notikumi, kuriem signalizācija paredzēta standarta paketē!

Signalizācijas izmantošanas nestandarta piemēri:

§         skolas zvana aizvietotājs:

• parametram Frekvency izvēlas režīmu Daily;

• New un ievada stundas kārtas numuru;

• uzstāda tās sākumu, melodiju un paziņojumu (ja vajag);

• atkal izvēlas New un ievada otrreiz tās pašas stundas numuru;

• uzstāda stundas beigu laiku, melodiju un paziņojumu, ... utt. visām stundām

§         hronometrēts stundas plāns (var noderēt skolēnu patstāvīgam darbam):

• parametram Frekvency uzstāda opciju – One Time;

• izvēlas New un ievada pirmā uzdevuma Nr;

• izvēlas brīdinājuma signālu;

• ievada paziņojumu logā Popup Message uzdevuma tekstu

• atkārto iepriekšējās darbības līdz stunda sadalīta pa etapiem un uzstādīti visi uzdevumi un to parametri;

§         tests ar laika kontroli;

• atšķirībā no stundas plāna paziņojumu logā Popup Message noformulē kārtējo testa jautājumu ar atbilžu komplektu kā parādīts attēlā;

§         datordiktāts zināšanu pārbaudei (konstatācijai) – ik pēc noteikta laika intervāla atskan signāls, parādās paziņojums ar nākamo pārbaudes jautājumu vai uzdevumu (tā kā brīdinājuma signāli ir skaņas faili, tad to vietā var ierakstīt jautājumus ar mikrofona palīdzību un atskaņot tos);

§         uzdevuma izpildes laika kontrolieris (piemēram, modinātājs);

§         konsultāciju laika taimeris;

§         taimeris „špikošanas minūtei”;

§         taimeris un signalizators darba staciju maiņai (apļa metode – aut. F.Sarcevičs);

§         taimeris fizikāliem mērījumiem (piemēram, laboratorijas darbā „Brīvās krišanas paātrinājuma noteikšana ar svārsta metodi”);

§         taimeris sporta nodarbībās – spēles laika fiksācijai vai vingrinājuma izpildes laika izpildei (piemēram, steptestā);

§         taimeris ātrlasīšanas pārbaudē (1.klasē).

§         noteikti ir iespējami arī citi signalizācijas izmantošanas veidi (piem., „Laiks atpūtai!).

Stresa monitors (Stress Monitor) – instruments sevis pasargāšanai no pārslodzes! Stresa monitors ļauj ieprogrammēt pieļaujamos darba intervālus un atpūtas pauzes sev vēlamā laikā un vienmēr atgādinās ar paša izvēlētām melodijām, ka klāt starpbrīdis, kafijas laiks, pusdienlaiks vai autogēnā treniņa laiks, snaudas brīdis un laikā pamodinās pēc snaudas. Lietotnē MyCorkBoard ietverts pietiekami pamatīga palīdzības datne par šo skolotājiem itin nozīmīgo tēmu, jo nav jau noslēpums, ka skolotāja darbs ir pārpilns stresa un vispārzināms ir fakts, ka skolotāji neprot sevi taupīt un pažēlot. Te nu ir instruments, kas var palīdzēt to darīt!

Attēlā redzams, ka ir iespējams uzstādīt stresa kontroles laiku darbam ar klaviatūru (Keyboard), darbam ar peli (Mouse), iestādīt atpūtas laiku (Rest time), parādīt stresa vērtības (Stress level meter), kā arī iestādīt sev patīkamāko atgādijnājuma skaņas signālu. Tās ir jaukas iespējas, bet, kā teikts palīdzības datnē, nedrīkst mēģināt ar šo instrumentu aizstāt vizīti pie ārsta vai tā ieteikumus. Iespējams, ka visnoderīgākais stresa monitors varētu būt gadījumos, kad ir ilgstoša teksta ievade ar tastatūru, jo tad nogurums uzkrājas īpaši ātri un pārslodze var piezagties pavisam nemanot.

Jociņi tīklā (Pranks) – joks, draiskulība, nebēdnība tulkojumā no Tildes vārdnīcas. Var atļaut jokus tīklā, atļaut tos retāk vai biežāk, bet jāņem vērā, ka citu izjokošanas gadījumā arī pats joka autors var tikt izjokots.

Tīkla menedžments (Phone Dialer) – visai iespaidīgs instruments darbam tīklā ar iespēju organizēt tīkla konekcijas starp datoriem kā modemu lietošanas gadījumā, tā arī lokālā tīkla izmantošanas gadījumā. Pēdējā gadījumā tiek izmantotas datoru IP adreses. Šeit ir realizēta iespēja ne tikai izveidot vienkāršus un tiešus savienojumus starp diviem vai vairākiem tīkla datoriem, lai apmainītos ar līmlapiņām un jokiem, bet arī iespēja organizēt konferences balss vai video formā. Pēdējo variantu iespējams realizēt, ja uz datoriem ir uzinstalēts MyCorkBoard, tie ir saslēgti lokālajā tīklā vai pieslēgti Internet un datoriem ir pievienota arī videokamera. Protams, ka organizējot konferenci video variantā jāpārliecinās, vai datu pārraides ātrums starp attiecīgajiem datoriem ir pietiekams. Gandrīz droši var pieņemt, kas skolas lokālajā tīklā problēmām nevajadzētu būt. Lattelekom pārstāvji parasti apgalvo, ka arī UDSL, DSL un ISDN pieslēgumi ļauj organizēt videokonferences. Ja nav iespējams strādāt videokonferences režīmā, tad izmantojot skaņu kartei pieslēgtos mikrofona un austiņu var organizēt balss konferences (balss chat). Ja iesaistās visa klase, tad austiņu vietā var izmantot pietiekami jaudīgas skandas un vairākus mikrofonus. Balss konferencei nav nepieciešama tik plata datu pārraides josla kā tas ir videokonfrerences gadījumā un tāpēc to vieglāk noorganizēt (video nepieciešama ap 400 KB/s josla, balss pārraidei ap 64 KB/s).

Tā izskatās konferenču režīms, kurā kreisajā pusē un augšējā daļā redzama administratīvā saskarne un labajā pusē konferences dalībnieku videologi.

Nākamajā attēlā redzams zvanu organizēšanas un modema savienojumu menedžēšanas rīks, kurš modema sakariem izmanto Windows 95/98 iebūvēto rīkus, prot notestēt attiecīgās Windows iestatnes. To pašu instrumentu izmanto arī lokālā tīkla savienojumu organizēšanai.